Sezonālie simptomi

Pavasaris

Pavasarī priekšplānā izvirzās ziedputekšņu alerģijas simptomi. Kā pirmie sāk ziedēt alkšņi un lazdas. Vēlāk tiem pievienojas kārkli un bērzi. Ziedputekšņi izplatās ar vēja palīdzību, tāpēc alerģijas simptomi pacientiem Latvijā var sākties arī tad, kad pie mums koki vēl nezied, jo ziedputekšņi ar vēju var ceļot pat 400 km tālu.

Biežākās ziedputekšņu alerģijas izpausmes ir šķaudīšana, acu niezēšana un asarošana, iesnas vai aizlikts deguns. Var būt arī kairinošs klepus, elpas trūkums. Ja simptomi ir viegli (netraucē veikt ikdienas aktivitātes, ļauj izgulēties naktī) var doties uz aptieku lūgt farmaceitam ieteikt jums kādu bezrecepšu antihistamīna līdzekli. Ja simptomi ir tik spēcīgi, ka traucē jūsu dzīves kvalitātei (ir nogurums dienas laikā, pazemināta koncentrēšanās spēja darbam vai mācībām, izteikti acu un deguna simptomi, traucēts naktsmiers), jums būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu vai jautāt farmaceitam efektīvākas zāles.

Pavasarī novēro arī astmas paasinājumu skaita pieaugumu, jo daudziem pacientiem ar astmu ir arī alerģija uz ziedputekšņiem. Ja jūtat, ka pastiprinās jūsu astmas simptomi un vairāk ir jālieto glābšanas inhalators (salbutamols, u.c.), nekavējoties griezieties pie jūsu ģimenes ārsta vai speciālista. Atcerieties, ka pieļaujamais astmas simptomu biežums, kad nepieciešama glābšanas inhalatora lietošana, ir ne vairāk 2 reizes nedēļā dienas laikā, naktīs nemaz.

Arī HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) pacientiem pavasarī novēro slimības uzliesmojumu skaita pieaugumu. Tas ir saistīts ar akūtu vīrusu saslimšanu, kas HOPS pacientiem parasti noris smagāk un izraisa komplikācijas, palielinātu izplatību. Ja jūs novērojat, ka pēkšņi pieaug elpas trūkums un krēpu kļūst vairāk, kā arī tās paliek iedzelteni zaļganas, noteikti uzreiz griezieties pie sava ģimenes ārsta vai speciālista.

Vasara

Vasarā turpinās dažādu augu ziedēšana, tātad aktuāla ir ziedputekšņu alerģija. Ja vasaras sākumā (jūnijā) vēl diezgan lielā koncentrācijā gaisā sastopami bērzu un citu ziedošo koku ziedputekšņi, tad jūlijā un augustā „stafeti pārņem” ziedošās pļavu zāles (piem., timotiņš, kamolzāle) un nezāles (piem., vībotnes, vērmeles, nātres).

Biežākās ziedputekšņu alerģijas izpausmes ir šķaudīšana, acu niezēšana un asarošana, iesnas vai aizlikts deguns. Var būt arī kairinošs klepus, elpas trūkums. Ja simptomi ir viegli (netraucē veikt ikdienas aktivitātes, ļauj izgulēties naktī) var doties uz aptieku lūgt farmaceitam ieteikt jums kādu bezrecepšu antihistamīna līdzekli. Ja simptomi ir tik spēcīgi, ka traucē jūsu dzīves kvalitātei (ir nogurums dienas laikā, pazemināta koncentrēšanās spēja darbam vai mācībām, izteikti acu un deguna simptomi, traucēts naktsmiers), jums būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu vai jautāt farmaceitam efektīvākas zāles.

Parasti vasaras laikā gan astmas, gan HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības), gan pastāvīgo alerģisko iesnu pacienti jūtas labāk. Mazāk izplatītas ir akūtās vīrusu saslimšanas, kas provocē slimību saasināšanos, kā arī ir iespēja vairāk laika pavadīt svaigā gaisā un atpūsties, kas uzlabo vispārējo organisma stāvokli.

Rudens

Rudens sākumā, it īpaši, ja laiks ir silts un jauks, turpinās dažādu nezāļu ziedēšana (piem., vībotnes, vērmeles, nātres), kas izraisa ziedputekšņu alerģijas simptomus.

Vēlāk rudenī, kad kļūst auksts un mitrs, pastiprināti sāk vairoties dažādas pelējuma sēnītes, kas jutīgiem cilvēkiem var izraisīt alerģijas simptomus. Pelējuma sēnītes vairojas trūdošās koku lapās, nekurinātās vai mitrās telpās, arī dzīvokļos pirms apkures pieslēgšanas.

Aukstajā gadalaikā cilvēki arvien vairāk laika sāk pavadīt telpās, tāpēc alergēni, kas atrodas iekštelpās, sāk spēlēt galveno lomu alerģisko simptomu izcelsmē.

Visbiežākais iekštelpu alerģiju izraisītājs ir putekļu ērcītes, kas lielā daudzumā (vairāki miljoni) ir atrodami katrā gultas matracī un spilvenos. Putekļu ērcītes barojas ar atmirušās ādas gabaliņiem (blaugznām), kas ir nolobījušies no mūsu ķermeņa. Putekļu ērcīšu alergēni izplatās pa telpu ar putekļiem un krājas uz grīdām, grāmatplauktos, paklājos, biezajos aizkaros un mīkstajās rotaļlietās. Tāpēc pacientiem, kuriem raksturīga pastiprināta reakcija uz putekļu ērcītēm, iesaka likvidēt visus iespējamos putekļu rezervuārus gan mājās, gan darbā (īpaši ofisos, kur ir plaukti ar mapēm, datori, kas, dzesējot procesoru, „iesūc ” gaisu ar visiem putekļiem).

Vēl no iekštelpu alergēniem uzmanību jāpievērš dažādu dzīvnieku spalvām un citiem dzīvnieku izcelsmes alergēniem (piem., prusaku izdalījumi).

Alerģijas simptomi, ko izraisa iekštelpu alergēni, parasti ir pastāvīgi, t.i., pacientiem simptomi vairāk vai mazāk novērojami visa gada garumā.

Raksturīgākie simptomi ir aizlikts deguns, īpaši naktīs, īstu iesnu var pat nebūt, drīzāk ir sajūta, ka deguna izdalījumi „tek uz leju” pa rīkles mugurējo sienu. Pacientiem parasti smagāk norit akūtās iesnas, tās ieilgst, bieži ir problēmas ar deguna blakusdobumiem – iekaisumi. Vairākas reizes rudens-ziemas sezonā ir nepieciešami antibiotiku kursi.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku spalvām simptomi vairāk līdzinās sezonālo alerģisko iesnu simptomiem – šķaudīšana, deguna tecēšana, niezošas acis un deguns.

Pastāvīgie alerģijas simptomi parasti grūtāk padodas ārstēšanai, tāpēc būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu, lai atrastu piemērotāko ārstēšanas veidu. Antihistamīna medikamenti maz palīdzēs pret deguna aizlikumu, tomēr pie šķaudīšanas un deguna tecēšanas varētu būt laba izvēle.

Ja simptomi ir viegli (netraucē veikt ikdienas aktivitātes, ļauj izgulēties naktī) var doties uz aptieku lūgt farmaceitam ieteikt jums kādu bezrecepšu antihistamīna līdzekli. Ja simptomi ir tik spēcīgi, ka traucē jūsu dzīves kvalitātei (ir nogurums dienas laikā, pazemināta koncentrēšanās spēja darbam vai mācībām, izteikti acu un deguna simptomi, traucēts naktsmiers), jums būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu vai jautāt farmaceitam efektīvākas zāles.

Rudenī novēro gan astmas, gan HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) saasināšanos, kas skaidrojams ar pieaugošu akūtu vīrusu saslimšanu izplatību.

Ja jūtat, ka pastiprinās jūsu astmas simptomi un vairāk ir jālieto glābšanas inhalators (salbutamols, u.c.), nekavējoties griezieties pie jūsu ģimenes ārsta vai speciālista. Atcerieties, ka pieļaujamais astmas simptomu biežums, kad nepieciešama glābšanas inhalatora lietošana, ir ne vairāk 2 reizes nedēļā dienas laikā, naktīs nemaz.

HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) pacientiem arī rudenī novēro slimības uzliesmojumu skaita pieaugumu. Ja jūs novērojat, ka pēkšņi pieaug elpas trūkums un krēpu kļūst vairāk, kā arī tās paliek iedzelteni zaļganas, noteikti uzreiz griezieties pie sava ģimenes ārsta vai speciālista.

Ziema

Ziemā cilvēki laiku pārsvarā pavada telpās, tāpēc alergēni, kas atrodas iekštelpās, kļūst par galvenajiem alerģisko simptomu izraisītājiem.

Visbiežākais iekštelpu alerģiju izraisītājs ir putekļu ērcītes, kas lielā daudzumā (vairāki miljoni) ir atrodami katrā gultas matracī un spilvenos. Putekļu ērcītes barojas ar atmirušās ādas gabaliņiem (blaugznām), kas ir nolobījušies no mūsu ķermeņa. Putekļu ērcīšu alergēni izplatās pa telpu ar putekļiem un krājas uz grīdām, grāmatplauktos, paklājos, biezajos aizkaros un mīkstajās rotaļlietās. Tāpēc pacientiem, kam raksturīga pastiprināta reakcija uz putekļu ērcītēm, iesaka likvidēt visus iespējamos putekļu rezervuārus gan mājās, gan darbā (īpaši ofisos, kur ir plaukti ar mapēm, datori, kas dzesējot procesoru „iesūc ” gaisu ar visiem putekļiem).

Vēl no iekštelpu alergēniem uzmanību jāpievērš dažādu dzīvnieku spalvām un citiem dzīvnieku izcelsmes alergēniem (piem., prusaku izdalījumi).

Ja ir mitras telpas, tajās pastiprināti vairojas pelējuma sēnītes, kas jutīgiem cilvēkiem var izraisīt alerģijas simptomus.

Alerģijas simptomi, kurus izraisa iekštelpu alergēni, parasti ir pastāvīgi, t.i., pacientiem simptomi vairāk vai mazāk novērojami visa gada garumā.

Raksturīgākie simptomi ir aizlikts deguns, īpaši naktīs, īstu iesnu var pat nebūt, drīzāk ir sajūta, ka deguna izdalījumi „tek uz leju” pa rīkles mugurējo sienu. Pacientiem parasti smagāk norit akūtās iesnas, tās ieilgst, bieži ir problēmas ar deguna blakusdobumiem – iekaisumi. Vairākas reizes rudens-ziemas sezonā ir nepieciešami antibiotiku kursi.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku spalvām simptomi vairāk līdzinās sezonālo alerģisko iesnu simptomiem – šķaudīšana, deguna tecēšana, niezošas acis un deguns.

Pastāvīgie alerģijas simptomi parasti grūtāk padodas ārstēšanai, tāpēc būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu, lai atrastu piemērotāko ārstēšanas veidu. Antihistamīna medikamenti maz palīdzēs pret deguna aizlikumu, tomēr pie šķaudīšanas un deguna tecēšanas varētu būt laba izvēle.

Ja simptomi ir viegli (netraucē veikt ikdienas aktivitātes, ļauj izgulēties naktī) var doties uz aptieku lūgt farmaceitam ieteikt jums kādu bezrecepšu antihistamīna līdzekli. Ja simptomi ir tik spēcīgi, ka traucē jūsu dzīves kvalitātei (ir nogurums dienas laikā, pazemināta koncentrēšanās spēja darbam vai mācībām, izteikti acu un deguna simptomi, traucēts nakts miers), jums būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu vai jautāt farmaceitam efektīvākas zāles.

Ziemā astmas saasināšanos novēro pēc dažādu vīrusu infekciju (gripas) pārslimošanas. Ja jūtat, ka pastiprinās jūsu astmas simptomi un vairāk ir jālieto glābšanas inhalators (salbutamols, u.c.), nekavējoties griezieties pie jūsu ģimenes ārsta vai speciālista. Atcerieties, ka pieļaujamais astmas simptomu biežums, kad nepieciešama glābšanas inhalatora lietošana, ir ne vairāk 2 reizes nedēļā dienas laikā, naktīs nemaz.

HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) pacientiem ziemā slimības uzliesmojumus novēro arī pēc dažādu vīrusu infekciju (gripas) pārslimošanas. Ja jūs novērojat, ka pēkšņi pieaug elpas trūkums un krēpu kļūst vairāk, kā arī tās paliek iedzelteni zaļganas, noteikti uzreiz griezieties pie sava ģimenes ārsta vai speciālista.

Pacientiem ar hroniskām elpceļu slimībām (astma, HOPS) noteikti vajadzētu apsvērt vakcinēšanos pret gripu.